Esi sveicināts grandvoyage.lv

05:00 izbraukšana no Rīgas. Ceļā Lietuva, Polija. Nakts viesnīcā Polijā pie Legnicas.

Brokastis.
Dosimies apskatīt vietu, kur sākas Elba. Špindleruv Mlyn ir pats populārākais un labākais kalnu kūrorts Čehijā. Tā atrodas Krkonošes nacionālā parka ietvaros. Pilsētas simbols un populārākā vieta ir centrā esošais gājēju tilts pāri Elbas upi ( čehi šo upi dēvē par Labi). Krkonošes virsotnē 1387m augstumā atrodas Labes lauki, kur arī sākas strautiņš, kas pie pilsētas pārtop par upi. 
1968.gadā te bija uzcelta akmens siena ar 26 krāsainiem pilsētu ģerboņiem, kuras atrodas Elbas krastos. 
Pēc pastaigas pa meža takām, piedāvājam veldzēties Špindleruv Mlyn pilsētas ūdens parkā https://www.aquaparkspindl.cz/en/aquapark/cenik-a-oteviraci-doba/ (ieejas biļetes tiek apmaksātas uz vietas)
Pēcpusdienā brauciens uz Vāciju. Nakts viesnīcā pie Vācijas Čehijas pierobežā.

 

Brokastis. Dosimies uz Porcelāna pērli Elbas krastā – Meiseni. Meisene ir pilsēta, kur pilnīgs skaistums sastopams ik uz soļa. Meisene sevi parāda tik pilnīgā skaistumā kā ideāla porcelāna figūra. Un patiesi - Meisene visā pasaulē ir pazīstama ar tās porcelānu, preču zīmi, uz kuras redzami divi sakrustoti, zili zobeni. Vairāk nekā 1000 gadus senās pilsētas apmeklētāji ieraudzīs ne tikai izsmalcinātāko porcelāna mākslu, bet arī pilsētu ar īpašu spožumu. Droši vien nebūs tādu apmeklētāju, kas palaidīs garām izdevību apmeklēt Meisenes pilsētas Porcelāna manufaktūru. Porcelānu par bargu naudu jau kopš 13. gadsimta importēja no Ķīnas, taču tikai 18. gadsimta sākumā pētnieki Saksijas kūrfirsta, kurš bija liels zaigojošā dārguma cienītājs un kolekcionārs, uzdevumā veica pētījumu un atklāja tā ražošanas noslēpumu. Meisenes pilsētas porcelāns - pasaules mēroga slava vairāk nekā 300 gadus. Piedāvājam ekskursiju pa šo skaisto pilsētu, kas iekārtojusies abos Elbas krastos un iespēju apmeklēt Meisenes porcelāna manufaktūru (pēc vēlēšanās un par papildu samaksu, ieejas biļete iekļauta cenā). Pēc porcelāna noslēpuma izzināšanas dosimies uz citu slavenu pilsētu Elbas krastos – vietu, kur radās jauns kristietības virziens – luterānisms. Viesosimies Vitenbergā. 1517. gadā profesors un priesteris Mārtiņš Luters pie smagajām Vitenbergas klostera baznīcas durvīm piestiprināja 95 tēzes, šādi izmainot tālākās vēstures gaitas. Tik svarīgās baznīcas koka durvis ir aizstātas ar metāla durvīm, taču pati baznīca ir atvērta apmeklētājiem, šeit notiek koncerti un ir iespējams noorganizēt ekskursijas. Esot šeit, ir iespēja apmeklēt Mārtiņa Lutera piemiņas vietu, uzkāpt 289 pakāpienu augstajā tornī, no kura paveras skats uz šo viduslaiku pilsētu, kurā risinājušies svarīgie vēstures notikumi (baznīcas apmeklējums tiek apmasāts uz vietas) Nakts viesnīcā pie Magdeburgas.

Brokastis. Magdeburga – divu Oto pilsēta. Kā dibinātājs tiek uzskatīts Svētās Romas impērijas imperators Oto I. Ekskursija Magdeburgā (pēc vēlēšanās un par papildu samaksu) Netālu no Doma Vecajā tirgū atrodas slavenais "Magdeburgas jātnieks" - pirmās brīvi stāvošās jātnieka statujas bronzas kopija uz ziemeļiem no Alpiem. Tā tikai izveidota 1240. gadā - tā vismaz domā magdeburgieši - un attēlo godāto ķeizaru Oto I. Saksijas-Anhaltes galvaspilsēta ir dāvana ne tikai tās viesiem. Oto Lielais, kurš no 962. gada bija Svētās Romas impērijas ķeizars, tik aizrautīgi mīlēja savu iecienītāko rezidenci, ka uzdāvināja to savai sievai Edītei nākamajā rītā pēc kāzām. Magdeburgieši joprojām godā "savu" Oto. Taču arī otrs Oto ilgu laiku ietekmēja pilsētas vēstures attīstību - Oto fon Gērike, politiķis un zinātnieks, kurš šeit piedzīvoja Trīsdesmit-gadu karu un arī grūtos laikus pēc tā. Kopumā viņš 50 gadus nostrādāja savā dzimtajā pilsētā par pilsētplānotāju, protektoru un mēru. Ekskursija pa pilsētu, kuras laikā iepazīsiet tāās vēsturisko centru, aplūkosiet Magdeburgas Doma baznīcu un stilīgi krāšņo austriešu arhitekta Hudertvassera pēdējo šedevru – Zaļo citadeli. Un kas gan būtu Vācija bez alus! Piedāvājam pēcpusdienu pavadīt vienā no Vācijas alus darītavām apvienojiet patīkamo ar lietderīgo – ekskursija un alus degustācija (pēc vēlēšanās un par papildu samaksu)

 

Brokastis. Tas nebūt īsts stāsts par Elbu, ja mēs aplūkotu to tikai no krasta! Šai dienā aicinām Jūs iekāpt nelielā kuģī un doties aizraujošā ceļojumā pa upi līdz pat slavenajam „Kuģu liftam” (pēc vēlēšanās un par papildu samaksu). Vai ūdens var tecēt pret kalnu? Vai kuģis var peldēt virs cita kuģa? Vai upe var tecēt debesīs? Neticami, bet viss iepriekš minētais var notikt! Tam par pierādījumu ir vācu konstruktoru un celtnieku radītais brīnums – Magdeburgas ūdens tilts. Vācija ir valsts ar attīstītu iekšzemes ūdeņu kuģniecību. Ik gadu pa valsts kuģojamām upēm un kanāliem tiek pārvadāti miljoniem tonnu kravu. Dažāda veida kravas pa upēm un kanāliem tiek transportētas gan Vācijas iekšienē, gan uz kaimiņu valstīm Poliju, Franciju, Nīderlandi u.c. Vācijas upes un kanāli nodrošina arī iedzīvotāju atpūtas braucienus ar kuģīšiem un jahtām. Vācijas upe Elba, kas ir slavena ar savu lielo lomu upju kuģniecībā, tek caur pilsētu Magdeburgu, kas ir Saksija-Anhaltes federālās zemes galvaspilsēta. Elbas upes labajā krastā atrodas Elbas – Hāfele kanāls, kurš ir daļa no kanālu sistēmas, lai savienotu Berlīni ar Poliju. Elbas upes kreisajā krastā atrodas Vidusvācijas kanāls, kurš ir Vācijas garākais kanāls – 326 km. Eiropas mērogā šis kanāls ir galvenā iekšzemes kuģniecības līnija, kas savieno Rietumeiropu ar Austrumeiropu. Pirms Magdeburgas ūdens tilta izbūves, lai nokļūtu no Elbas – Hāfeles kanāla Vidusvācijas kanālā, kuģiem bija jāveic 12 km garš ceļš pa Elbas upi, izejot caur divām slūžām. Ideja par šo divu kanālu savienošanu pa taisnāko ceļu radās jau 1919. gadā. Gan 1. pasaules karš, gan 2. pasaules karš liedza Vācijai īstenot šo inženiertehnisko ideju. 1930-tajos gados tika uzsākti tilta būvniecības darbi. Arī periodā, kad Vācija bija sadalīta Vācijas Demokrātiskajā Republikā un Vācijas Federatīvajā Republikā, netika panāktas starpvalstu vienošanās par ūdens tilta izbūvi. Tikai pēc Vācijas apvienošanās 1990. gadā kļuva iespējams uzsākt un realizēt šo grandiozo projektu. Magdeburgas ūdens tilta būvniecība sākās 1997. gadā un tilts ar pievadkanālu sistēmu un slūžām ekspluatācijā tika nodots jau pēc 6 gadiem – 2003. gada 10. Oktobrī. Mēs dosimies izbraukumā uz vienu no šīs sarežģītās upju – kanālu sistēmas punktiem – Lifts, kas kuģus paceļ un pārvieto 38m augstumā. Nakts viesnīcā Hamburgas apkaimē.

Brokastis. Hamburga -Hamburgu nereti dēvē par "vārtiem uz pasauli". Lai arī šis nosaukums, iespējams, ir ļoti bravūrīgs, tieši tādēļ, ka šī pilsētas osta reiz konkurēja ar pasaules kuģu piestātnēm, pilsēta apvīta ar šādiem saukļiem vēl tagad. Ekskursija pilsētā, ar Elbas tuneli apmeklējumu (pēc vēlēšanās un par papildu samaksu). Nav daudz pilsētu, kurām būtu tik spēcīgi jaunie simboli kā Hamburgai. Hamburgas Filharmonijas ēka kļuvusi par vienu no galvenajiem pilsētas tūrisma objektiem. Tās gigantiskam stikla vilnim līdzīgais veidols kā pīķis ietriecas Elbas upē un pamanāms jau no krietna attāluma. Turklāt ēkas dīvaino maģiju, kurā apvienojas gaisīgs caurspīdīgums un teju neprognozējams spēks, nespēj nomākt pat šobrīd to ieskaujošie ceļamkrāni. Gluži pretēji, tie met vēl papildus dekoratīvus atspulgus fasādes stikla apļos - līdzās mākoņiem, debesīm, gaismām un Elbas ūdeņiem. Hafen City, aptverot 157 hektāru lielu teritoriju - starp vēsturisko Speicherstadt noliktavu rajonu un Elbas upi, tas šobrīd ir lielākais iekšpilsētas piekrastes projekts pasaulē - pilnīgi jauna pilsēta pilsētā, kas nākotnē palielinās Hamburgas apjomu par 40 procentiem. Dzīvojamās ēkas, biroji, sava universitāte, viesnīcas, muzeji, osta, kafejnīcas, veikali, parki, skvēri - vēriens ir grandiozs un jau tagad HafenCity drīzāk līdzinās atsevišķai republikai, ne tradicionālam pilsētas rajonam. Elbas tunelis - Pirmie tilti pār Elbas upi Hamburgā tikuši uzcelti jau 19. gadsimtā, taču St.Pauli ostā, kur ienākuši arī lielie pasažieru laineri, to augstuma dēļ tiltu nav bijis iespējams uzbūvēt. Tādējādi ostas strādnieki no viena Elbas krasta uz otru bijuši spiesti pārvietoties pasažieru kuteros, kas upē nemitīgi radījuši sastrēgumus. Iedvesmojoties no Glāzgovas piemēra, 1901. gadā ticis nolemts būvēt tuneli arī zem Elbas. Darbos tikuši iesaistīti 4400 strādnieki un, kad tunelis 1911. gadā tika atklāts, tas nenoliedzami bija sava laika meistardarbs. Visā savā godībā - 2011. gadā svinot simto dzimšanas dienu, tas saglabājies līdz pat šai baltai dienai, ne tikai kalpojot kā tūristu atrakcija, bet arī turpinot nevainojami veikt savas funkcijas. Tunelis atrodas 24 metrus zem upes līmeņa un pasažierus lejup nogādā vai nu lifti vai spirālveida kāpnes. Kāpiens lejup šahtā ir iespaidīgs, viss tuneļa mehānisms ir turpat acu priekšā - pa speciālu kravas liftu augšup tiek transportētas automašīnas. Kad beidzot tiekat līdz lejai, pat viskarstākajā vasaras dienā sejā iesitas gandrīz stindzinošs vēsums. 426 metrus garais tunelis savieno St.Pauli ostas rajonu ar Steinwerder kuģu būvētavu upes otrā krastā. Visā garumā tā sienas izliktas gaišām flīzēm, kuras rotā dažādi ar jūrniecību saistīti ornamenti - enkuri, zivis, laivas utt. Mašīnu kustība te atļauta tikai darbadienās, tālab, ja pilnībā vēlaties izbaudīt mazliet baisi klaustrofobisko sajūtu, atrodoties 24 metrus zem Elbas ūdeņiem. Nakts viesnīcā Vācijas Polijas pierobežā, Torzymas reģionā

Brokastis. Diena ceļā uz mājām. Polija, Lietuva. Pusdienu pauze Polijā. Vakarā atgriešanās Rīgā.